Šomēness Tifānija sagaidīja savu 1. dzimšanas dienu. Tālu ceļu esam jau nogājuši un daudz tālāks vēl mums priekšā.
Tieši savā dzimšanas dienā Tifānija devās pie dakteres uz pārbaudēm.
Piedzimstot Tifānija bija 53 cm gara un 3.500g smaga- kā vidusmēra bērns. Bijām ar garām kājām un gariem pirkstiņiem kā jau ultrosonogrāfijā daktere smējās:)
Tuvākie cilvēki zin,ka Tifānija mums tāds brašs bēbis bija,kas pirmos divus mēnešus mums ņēmās pa 1.5 kg mēnesī. Tāds mazs bumbulītis auga, bet neskatoties uz lielo svara pieaugumu, ļoti stiepās garumā pat līdz 4 cm mēnesī. Gada jubilejā esam 76.5 cm un 10.960g. Pēdējos mēnešos svars minimāli nācis klāt pa 100-200g mēnesī. Gada vecumā Tifānija visu ir izlīdzinājusi, kur ietekme noteikti bija tam,ka 11. mēnešos un 7 dienās sākām beidzot rāpot.
Liela ietekme bija tam, ka 7. mēnešu vecumā nomainījām dakteri,kas sastādīja mums skaistu ēdienreižu plānojumu. Gada vecumā Tifānija ēd 4 reizes dienā. Brokastīs ēdam putru, pusdienās ēdam sakņu biezeni un uzdzeram klāt kefīru, launagā ēdam banānu/jogurtu un kefīru, bet uz nakti ēdam mammas pienu.
Īsumā:
- 12. mēnešos Tifānija ļoti grib iet kājām, bet pati īsti vēl nespēj. Turēdamās pie mēbelēm staigā pa māju, kā arī turoties pie rokas iet. ]
- Tifānija māk teikt mamma, tēta, ka-kaķis, saka: vau,vau, ņau. Māk parādī kā rūc lācis un ezis.
- Rauc degunu un ošņā puķes.
- Joprojām cīnamies ar pārtikas alerģijām. Ļoti aktuāla ir no burkāniem.
- Ļoti garšo kefīrs, tikai pirms diviem mēnešiem sāka pieņemt arī tēju.
- Joprojām ļoti pieķērusies tikai mammai, nevienu citu nevajag.
- Ļoti patīk dejot.
- Neilgi pirms gada jubilejas sāka gulēt uz vēdera.
Vēlos ļoti pateikties par šo mazo brīnumu, tiem,kas bija līdzās ticēja, cerēja un iedrošināja.
Paliekot stāvoklī man konstatēja aktīvu citomegalovīŗusu. Tie cilvēki,kas ir ar to saskārušies, zina, kas tas ir. Aktivitāte bija minimāla, tāpēc veicām vēl vienas analīzes kurās aktivitāte bija paaugstinājusies. Pēc ieteikuma aizgāju uz Dr. Vītola praksi, kur dakteris apskatījis rezultātus ieteica taisīt abortu,jo risks bija pārāk liels, ņemot vērā,ka ir bijušas jau iepriekš problēmas ar šo vīrusu mūsu ģimenē. Taču dakters ieteica aiziet uz Infektoloģijas centru uz analīzēm un paņemt DNS uz šo vīrusu. Devāmies uz Dr. Katlapas privātpraksi, kur daktere noteica,ka pašlaik bērns un galviņa ir attīstījusies atbilstoši laikam. Daktere noteica,ka ir iespēja saekot bērna attīstībai un ja uz 6. mēnešiem, kaut kas nebūs kārtībā, var izraisīt mākslīgās dzemdības. Tālāk devāmies uz Infektoloģijas centru kur veicu citomegalovīrusa DNS. Kādas nedēļu, divas nācās gaidīt atbildes. Gāju ar drebošām rokām-daktere pateica,lai nomierinos,ka vīruss ir pārslimots apmēram 6. mēnešus pirms paliku stāvoklī un DNS viņš netiek atklāts. Pēc šī apmeklējuma sirds palika mierīgāka, taču turpmāk ejot uz visām USG lūdzu,lai viss būtu kārtībā un galviņa atbilstu standartiem. Pienākot dzemdību dienai es sirdī zināju,ka viss būs labi. Lielais stress atgriezās neilgi pirms Ziemassvētkiem,kad daktere nosūtīja mūs uz neirosonoskopiju, lai pārbaudītu kā attīstās smadzenes. Sēdēju Veselības centra 4 diognostikas nodaļā un šķiet,ka centos pārliecināt visumu,ka viss būs labi,ka savādāk nevar būt. Daktere pārliecināja,ka viss ir labi un atbilstoši normai. 10. mēnešu vecumā gājām uz atkārtotu neirosonoskopiju un vēdera dobuma USG "ARS". Man bija tikai viena nostāja par to,ka viss ir labi un tā bija.
Vēlos teikt lielu paldies cilvēkiem,kas bija līdzās un atbalstīja, manai ģimenei, draugiem,darba kolēģiem ( NORWEX BALTIC komandai), kas atbalstīja un iedrošināja nepadoties, liels paldies manai dakterei I. Šilbergai, Dr. Vītolam, Dr. Katlapai, Infektoloģijas centra darbiniekiem, Dzemdību nama ģenētikas nodaļai, paldies tām dakterēm,kas palīdzēja šim mazajam brīnumam nākt pasaulē (īpašs paldies Romanovskai).
Vēlos lielu paldies pateikt mūsu esošajai dakterei Reinholdei. Liels paldies par visu!!!
Zinam,ka tāls ceļš ejams, bet mēs esam veseli un stipri, tas ir galvenais!
.jpg)
